Šaurleņķu trijstūrī \(ABC\) leņķa \(BAC\) bisektrise krusto malu \(BC\) punktā \(D\). Punkti \(M\) un \(N\) ir attiecīgi malu \(AB\) un \(AC\) viduspunkti. Pierādīt, ka \(\sphericalangle MDN \geq \sphericalangle BAC\).
Ar \(E\) apzīmēsim no virsotnes \(A\) vilktā augstuma pamatu, ar \(F\)- malas \(BC\) viduspunktu. Pierādīsim, ka \(D\) atrodas starp \(E\) un \(F\) (vai ar tiem sakrīt, ja \(ABC\) ir vienādsānu trijstūris) (skat. 6.zīm.).
Ja \(AC=AB\) tad punkti \(E, D\) un \(F\) sakrīt. Ja malas ir dažādas, tad varam pieņemt, ka \(AC < AB\) (otru gadījumu analizē līdzīgi). Tā kā \(AD\) ir bisektrise, tad no bisektrišu īpašības seko, ka \(\frac{AC}{AB}=\frac{CD}{DB} < 1=\frac{CF}{FB}\), tātad \(D\) ir pa kreisi (skat. 6.zīm.) no punkta \(F\).
Lietojot Pitagora teorēmu, iegūstam
\(\frac{CE^{2}}{EB^{2}}=\frac{AC^{2}-AE^{2}}{AB^{2}-AE^{2}} < \frac{AC^{2}}{AB}\), tātad punkts \(E\) atrodas pa kreisi no punkta \(F\).
\(EM\) it taisnleņķa trijstūra \(AEB\) mediāna, tāpēc \(EM=AM=MB\). Līdzīgi \(EN\) ir taisnleņķa trijstūra \(AEC\) mediāna, tāpēc \(EN=AN=NC\). Tātad \(\triangle ANM=\triangle ENM\) ( \(mmm\) ), no kurienes seko, ka \(\sphericalangle NAM=\sphericalangle NEM\). Tā kā \(N, M\) un \(F\) ir attiecīgi malu \(AC, AB\) un \(BC\) viduspunkti, tad \(\triangle ANM=\triangle FMN\) ( \(mmm\) ), tāpēc \(\sphericalangle NAM=\sphericalangle NFM\). Tātad \(\sphericalangle NEM=\sphericalangle NAM=\sphericalangle NFM\), tāpēc caur punktiem \(E, \)N, M\( un \)F\( var novilkt riņķa līniju. Ja punkti \)E\( un \)F\( sakrīt (\)ABC\( vienādsānu) tad \)\sphericalangle NAM=\sphericalangle NDM\(. Ja \)E\( un \)F\( ir dažādi punkti, tad \)D\( atrodas riņķa iekšpusē uz hordas \)EF\(, tātad \)\sphericalangle NDM > \sphericalangle NEM=\sphericalangle NAM$.
