Atrisinājums

Apzīmējam monētas ar \(A, B, C, D\). Pirmajā svēršanā uz svariem liekam \(A\) un \(B\).

• Ja \(A+B=40\) vai \(A+B=42\), tad \(A\) un \(B\) masas jau zināmas, tās attiecīgi ir \(20~\mathrm{g}\) un \(20~\mathrm{g}\) vai \(21~\mathrm{g}\) un \(21~\mathrm{g}\) . Pēc tam ar divām svēršanām atrodam \(C\) un \(D\) masu.
• Ja \(A+B=41\), tad otrajā svēršanā uz svariem liekam \(A\) un \(C\).
• Ja \(A+C=40\) un \(A+C=42\), tad zinām \(A\) un \(C\) masu, tātad arī \(B\) masu. Trešajā svēršanā uz svariem liekam \(D\) un nosakām tās masu.
• Ja \(A+C=41\), tad no tā, ka \(A+B=A+C\), secinām, ka \(B=C\). Trešajā reizē uz svariem liekam \(B , C\) un \(D\). Ievērojam, ka \(B+C\) ir pāra skaitlis (\(40\) vai \(42\)). Apskatot visus iespējamos svēršanas iznākumus, iegūstam katras monētas masu, skat. 5.att.