Pa apli izvietoti \(n\) trauciņi, \(n \geq 3\); dažos no tiem atrodas monētas (varbūt tikai viena vai neviena monēta). Monētu pavisam ir tieši \(n\). Ja ir vismaz viens trauciņš, kurā atrodas ne mazāk par \(2\) monētām, tad ar vienu gājienu atļauts izvēlēties vienu no šādiem trauciņiem, izņemt no tā \(2\) monētas un ielikt tās pa vienai abos blakus esošajos trauciņos. Ar iegūto situāciju drīkst izpildīt tādu pašu gājienu, utt.
Sākotnēji visas monētas atrodas vienā trauciņā. Vai var panākt, lai katrā trauciņā būtu tieši viena monēta, ja (A) \(n=7\), (B) \(n=10\)?
(A) jā. Skat., piem., 4.zīm.

(B) nē. Sanumurēsim trauciņus pēc kārtas ar numuriem \(1;\ 2;\ 3;\ \ldots;\ 10\). Monētu kopējais skaits \(1.,\ 3.,\ 5.,\ 7.,\ 9.\) trauciņā sākumā ir pāra skaitlis un ar katru gājienu mainās par \(2\). Tāpēc tas vienmēr paliek pāra skaitlis. Bet, sasniedzot uzdevuma mērķi, šajos trauciņos kopā būtu \(5\) monētas - pretruna.