Vilcienā Rīga-Mehiko vietas numurētas ar naturāliem skaitļiem, sākot ar \(1\) (numerācija ir vienota visam vilcienam, t.i., ir tikai viena vieta ar numuru \(1\), viena vieta ar numuru \(2\) utt; numuri piešķirti virzienā no lokomotīves uz vilciena "asti"). Visos vagonos ir vienāds vietu skaits. Vietas ar numuriem \(1996\) un \(2015\) ir vienā vagonā, bet vietas ar numuriem \(630\) un \(652\) - dažādos vagonos, kas pie tam nav blakus viens otram. Cik vietu ir katrā vagonā?
No \(1996\) līdz \(2015\) (ieskaitot) ir \(20\) naturāli skaitļi, tātad vagonā ir vismaz \(20\) vietas. Starp tiem vagoniem, kuros ir \(630.\) un \(652.\) vieta, nav citu vietu kā vien varbūt \(631.,\ 632.,\ \ldots,\ 650.,\ 651.\) vieta; to skaits ir \(21\). Tātad vagonā nav vairāk par \(21\) vietu. No izceltajiem apgalvojumiem seko, ka vagonā ir \(20\) vai \(21\) vieta.
Ja tur būtu \(20\) vietas, rastos pretruna ar uzdevuma nosacījumiem (\(1996.\) vieta būtu simtajā vagonā, bet \(2015.\) vieta - simt pirmajā vagonā). Atbilde "\(21\)" apmierina abus uzdevuma nosacījumus: \(1996.\) un \(2015.\) vietas ir \(96.\) vagonā, \(630.\) vieta - \(30.\) vagonā, bet \(652.\) vieta \(32.\) vagonā (jo \(31 \cdot 21=651\)).
Piezīme. Ja pamato, ka vietu skaits \(k \in \{ 20,21 \}\). Tad \(1995\) vai \(1994\) jādalās ar \(k\), jo ar šo vietu beidzas kārtējais vagons. Tas ļauj izlemt par labu \(k = 21\).